27.08. 2026
Knuta diena 2026
Šogad Salaspilī atzīmēsim īpašu Knuta dienu
- septembrī Salaspilī notiks jau tradicionālā Knuta diena. Šis gads ir īpašs, jo Knuta diena noris Knuta Skujenieka (1936–2022) un Intas Skujenieces (1936) 90 gadu jubilejas zīmē. Intu Skujenieci 90 gadu jubilejā sveicām 29. jūlijā, savukārt Knutu Skujenieku pieminam viņa dzimšanas dienā – 5. septembrī.
Šī gada Knuta diena iezīmē arī simbolisku atgriešanos pie pirmsākumiem – pirmā Knuta diena 2000. gadā tika ieskandināta toreizējā kultūras namā “Enerģētiķis”, kas nu ir atdzimis un pārtapis par Salaspils koncertzāli. Jaunajā kultūrvietā ir arī Knuta Skujenieka zāle, kurā norisināsies Knuta dienas notikumi.
Šī gada Knuta dienas centrālās norises būs Knutam un Intai Skujeniekiem veltīta konference “Sirdsapziņas lasījumi” un Salaspils novada pašvaldības iedibinātās “Knuta Skujenieka balvas atdzejā” ceremonija.
“Sirdsapziņas lasījumu” centrā – Knuts un Inta Skujenieki, Salaspils un identitātes meklējumi
Knuta dienas pirmajā daļā no plkst. 13.00 līdz 17.00 ikviens interesents, iepriekš reģistrējoties, aicināts uz konferenci “Sirdsapziņas lasījumi”, ko organizē Salaspils novada bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Programmā iecerēti priekšlasījumi par Skujenieku fondu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un nākotnes pētījumu virzieniem, par Salaspils novada pašvaldības un bibliotēkas paveikto un plānoto Knuta un Intas Skujenieku piemiņas saglabāšanā un tālāknodošanā, kā arī par Salaspils identitātes pieturpunktiem. Izceļot Intas Skujenieces devumu un personību, iecerēti priekšlasījumi par atsevišķiem sieviešu vēstures pētniecības aspektiem Latvijā, kā arī atmiņu stāsti par Intas Skujenieces devumu dendroloģijā laikā, kad viņa strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci Nacionālajā botāniskajā dārzā. Reģistrēšanās konferencei atvērta no 1. septembra Salaspils novada bibliotēkas tīmekļvietnē.
Knuta Skujenieka balva atdzejā – nozīmīgs notikums Salaspilij un Latvijai
Pēc konferences plkst. 18.00 Salaspils koncertzālē pirmo reizi notiks Salaspils novada pašvaldības iedibinātās Knuta Skujenieka balvas atdzejā pasniegšanas ceremonija. Balva dibināta, lai godinātu dzejnieku, atdzejotāju, Valstiskuma balvas saņēmēju Knutu Skujenieku un veicinātu atdzejas procesus. Balva tiks pasniegta reizi divos gados, un tai var izvirzīt profesionālus atdzejotājus, kuri latviskojuši tekstus no oriģināla pēdējo divu gadu laikā vai ilgākā laika periodā. Ieeja sarīkojumā ir bez maksas, saņemot ielūgumu Salaspils novada bibliotēkā. Ielūgumus var saņemt, sākot ar 1. septembri, vietu skaits ir ierobežots.
Dzeju atdzīvināt var tikai tieši – no elpas elpā
Šogad balvai izvirzīti deviņi dzejas krājumi un 8 profesionāli atdzejotāji. Knuts Skujenieks ir rakstījis: “Dzeju atdzīvināt var tikai tieši – no elpas elpā. Tas ir pašaizliedzības un mīlestības darbs. Cita dzeja, cita valoda jāmīl tāpat kā savējā.” Balvai izvirzītie atdzejotāji atdzīvinājuši dzeju no elpas elpā, no valodas valodā, ļaujot lasītājam ieraudzīt un izdzīvot citu valodu un kultūrtelpu dzejas pasaules. Kurš būs šī gada balvas saņēmējs – uzzināsim svinīgajā balvas pasniegšanas ceremonijā 25. septembrī, bet tikmēr aicinām iepazīties ar balvas nominantiem.
Vasiļs Stuss “Jautrie kapi” (2026, Aminori), atdzejojis Māris Salējs.
Vasiļa Stusa (1938–1985) dzeja ir intelektuāli blīva, metaforiski piesātināta un valodiski inovatīva. Māris Salējs ir spējis atrast latviešu valodas ekvivalentu V. Stusa “hermētiskajiem” tēliem, saglabājot oriģināla skarbo ritmu un iekšējo spriedzi. Atdzejojums sniedz latviešu lasītājam iespēju saprast ukraiņu garīgās pretošanās saknes un dzejas augsto intelektuālo līmeni.
Ļevs Rubinšteins “Tas esmu es” (2026, Orbīta), atdzejotājs Kārlis Vērdiņš.
Grāmatas tulkojums izdots kā veltījums Ļeva Rubinšteina (1947–2024) piemiņai un kā atgādinājums par viņa neparasto dzeju – liecinājums par apbrīnojami neordināru poētisko domāšanu un stingru totalitārisma nosodījumu. Krājuma sastādītājs un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš ir pazīstams latviešu dzejnieks, literatūrzinātnieks un atdzejotājs, kurš regulāri atdzejo gan angļu un amerikāņu modernisma autoru, gan Latvijas krievu dzejnieku darbus.
Dzejas izlase “man pietiks ar latviju. Igauņu mūsdienu dzejas antoloģija” (2026, Orbīta), atdzejojumu krājuma sastādītājs Guntars Godiņš.
Dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš ir sastādījis un atdzejojis mūsdienu igauņu dzejas antoloģiju, kurā iekļauti 14 dzejnieku dzejoļi. 2022. gadā Igaunijā tika izdota Contra sastādītā un tulkotā latviešu mūsdienu dzejas antoloģija, savukārt Guntars Godiņš ir sagatavojis igauņu laikmetīgās dzejas antoloģiju, kas ļauj salīdzināt abu valstu laikmetīgo dzeju, saskatīt kopīgo un atšķirīgo.
Ļuba Jakinčuka “Donbasa aprikozes” (2025, Orbīta), atdzejotāji Māra Poļakova, Māris Salējs, Ingmāra Balode.
Ļuba Jakimčuka (1985) ir ukraiņu dzejniece, divu dzejas krājumu autore. Par krājumu “Donbasa aprikozes” (2015) viņa saņēmusi neskaitāmus apbalvojumus. Viņa dzimusi un uzaugusi Luhanskas apgabala Pervomaiskā, 80 kilometrus no Krievijas robežas. Pirmie vārdi Ļubas Jakimčukas dzejas krājumā “Donbasa aprikozes” ir vienkārša fakta konstatācija: “Tur, kur neaug aprikozes, sākas krievija”. Viņas valodā vispār nav patosa, tā ir autentiska un intīma, ļaujot noskārst, kā jūtas sieviete, kurai visapkārt sabrūk viņas pasaule. Dzejoļi ir kā okupētu pilsētu iedzīvotāji, kuriem nav kur bēgt un kurus neviens neglābj no dzīvības briesmām.
Efe Dujans “Mana sirdsapziņa ir badīga lapsa” (2025, Orbīta), atdzejotāja Madara Gruntmane.
Efe Dujans (1981) ir Turcijā un starptautiski labi pazīstams dzejnieks. Kopš 2009. gada, kad sākās viņa radošā karjera, izdoti vairāki dzejas krājumi, autors aktīvi piedalījies starptautiskos dzejas festivālos un atdzejojis Eiropas dzejnieku darbus turku valodā. Pēdējo gadu laikā Efe Dujans dzīvo Latvijā, ir asociētais profesors arhitektūras un dizaina fakultātē Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA”, kā arī viens no starptautiskā dzejas festivāla “Page Break” rīkotājiem.
Ostaps Slivinskis “Ziemas karalis un citi dzejoļi” (2025, Orbīta), atdzejotāji Māra Poļakova, Māris Salējs, Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Jānis Elsbergs.
Ostaps Slivinskis (1978) ir dzejnieks, esejists, literatūrzinātnieks un kritiķis, Ļvivas universitātes pasniedzējs, kā arī atdzejotājs un tulkotājs no poļu, bulgāru, angļu un citām valodām. Viņa darbi tulkoti vairāk nekā 16 valodās. Ingmāra Balode, viena no izlases atdzejotājām, stāsta: ““Ziemas karalis” ļauj dzirdēt autora balsi un iemantot izcili smalki veidota teksta pieredzi, apdzīvot Slivinska piedāvātās ainas un ainavas šajā turbulences un melna trokšņa pārpilnajā laikā.”
Marko Pogačars “Ugunsgrēks bibliotēkā” (2024, Orbīta), atdzejojis Arvis Viguls.
Izlasē “Ugunsgrēks bibliotēkā” iekļauti Marko Pogačara (1984) dzejoļi no krājumiem “Dēles virs Santakrusas” (2006), “Vēstījumi parastiem ļaudīm” (2007), “Priekšmeti” (2009), “Melnais novads” (2013) un “Zeme Zeme” (2017). Atdzejotājs Arvis Viguls par izlasi teic: ““Ugunsgrēks bibliotēkā” ir pirmā horvātu dzejas grāmata latviešu valodā šajā gadsimtā. Tā ir lieliska iespēja sākt iepazīšanos ar horvātu mūsdienu literatūru, kā arī tvert starptautiskās laikmetīgās dzejas vēsmas.”
Serhijs Žadans “Harkivas Dinamo” (2023, Orbīta), atdzejotāji Māra Poļakova, Māris Salējs, Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs.
Nobela prēmijai nominētā ukraiņu dzejnieka Serhija Žadana (1974) dzejas izlasē “Harkivas Dinamo” apkopoti no 2001. līdz 2021. gadam tapuši teksti. “Serhijs Žadans, pirmkārt, ir dzejnieks. Ģeniāls dzejnieks. Saka, ka Raini ar varu mīlēt nepiespiedīsi. Bet mīlēt Žadanu nav jāpiespiež: pietiek ar divām viņa rindām, lai būtu trāpīts sirdī, lai būtu trāpīts visai tavai būtībai.” Tā par ukraiņu rakstnieku un Ukrainas brīvības cīnītāju Serhiju Žadanu saka tulkotāja Māra Poļakova.
Arkādijs Dragomoščenko “Elēģijas” (2021, Orbīta), atdzejotājs Arvis Viguls.
Arkādijs Dragomoščenko (1946–2012) ir viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem krievu 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma dzejniekiem, kurš ievērību guvis ar to, ka dzejā un savdabīgā prozā savienojis krievu padomju neoficiālo intelektuālo tradīciju un rietumu, jo īpaši amerikāņu, laikmetīgās literatūras strāvojumus. Dzejniece, publiciste Liāna Langa par atdzejojumu raksta: “Savas paaudzes talantīgākais dzejnieks Arvis Viguls paveicis apbrīnojamu darbu, pietuvinot mums Arkādija Dragomoščenko dzeju maksimāli iespējamā tuvinājumā, turklāt ikviens zinātājs novērtēs sarežģītības pakāpi, ar kuru atdzejotājs spoži ticis galā.”
Knuta dienu organizē Salaspils novada bibliotēka un Salaspils novada pašvaldība ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Salaspils novada bibliotēka
