15.10. 2018
Gruzija – zeme, kur dvēsele gavilē
Savu sapni par Gruziju koris Elpa sāka sapņot ja 2017.gada nogalē, kad Salaspils novada domes atbalsts koncertbraucienam kļuva par būtiskāko grūdienu realizēt pirmo kora ārzemju braucienu. Mūsu galvenais mērķis bija ar koncertiem piedalīties Batumi pilsētas svētkos un uzstāties Kutaisi operas teātrī. Un jau Latvijā, Dziesmu svētku laikā izveidojusies draudzība ar Batumi pilsētas sieviešu kamerkori, palīdzēja mums realizēt šo ieceri un piepildīt mūsu sapni. 
Kad garajā atceļā no Batumi uz Tbilisi naktī pirms lidojuma uz mājām mūsu kora pavadītāja Lana lūdza dalīties savos iespaidos par Gruziju, tas nemaz nebija tik viegli, jo brauciena laikā bija tik daudz iespaidu, kontrastu, smieklu un asaru, saules un vīna, jūras un dziesmu, ka tu no informācijas pārbagātības nemaz nevari aptvert, cik ļoti šī zeme nedēļas laikā tev kļuvusi tuva un cik ļoti tu vēlies šeit atgriezties. Un tikai ar laika attālumu, ar smaržu un garšas atmiņu tu sāc iemīlēties un atkal ilgoties pēc šīs saules zemes, pēc kalniem un tās vienotās molekulas, kurā pārvēršas koris šajā nedēļā.
Kā sulīgu noslēgumu vasarai, pēdējo augusta nedēļu koris Elpa pavadīja Gruzijā, izbaudot izslavēto gruzīnu viesmīlību. Ja esi Gruzijā pirmo reizi, tad ir grūti no visām fantastiskajām lietām un vietām, ko tu vari un vēlies iepazīt, atrast tieši to, kas tev spēs atklāt šo zemi, lai to iemīlētu. Un mūsu mīļā Lana, kura uz savu mīlestības zemi devās jau 51.reizi parādīja mums tieši to zemi, lai mūs vilinātu un kārdinātu atgriezties.
Katra diena bija tik piesātināta notikumiem, ka pavadītais laiks šķita divreiz ilgāks. Mēs apmeklējām Mtskhetu – seno Gruzijas galvaspilsētu, vietu, kur 337.g. pieņēma kristietību par valsts oficiālo reliģiju, kur no Jvari baznīcas redzams, kā savienojas divas upes – Aragvi un Kūra. Pa Gruzijas militāro lielceļu mēs devāmies uz Kazbegi, kur mēs, kam galvenais vingrināmais muskulis ir balss saites, kāpām kalnā, lai redzētu skaisto, šoreiz miglā tīto, Gergeti Trīsvienības baznīcu un vēl pāris dienas justu kāju muskuļos kāpiena sekas.
Kā vēsta sena leģenda, Tbilisi dibinātājs karalis Vahtangs Gorgasali medību laikā ievainoja rubeni, kurš iekrita taisni ūdenī un tas bija tik silts, ka tajā izvārījās. Blakus šiem karstajiem avotiem arī tika uzcelts Tbilisi, kas tulkojumā nozīmē “siltā pilsēta” un slavenās sēra pirtis, kuras Tbilisi ir īpaši iecienītas, mēs apmeklējām tieši pēc varenā kāpiena.
Viena no iespaidīgākajām redzētajām vietām bija kalnu pilsēta Uplistikhe. Tā izveidota pirms vairāk kā 3 tūkst. gadu un savulaik ieņēmusi pat kultūras centra statusu. Kalnu alas un kņazienes Tamāras cellē dziedātais Mūsu Tēvs debesīs izveidoja neticamu saikni starp šodienu un pagātni.
Vairāku gadsimtu garumā Kutaisi tikusi dēvēta par Gruzijas kultūras, dzejas un inteliģences šūpuli, par ko liecināja gan daudzie dzejnieki un komponisti, kas šeit dzimuši un strādājuši, tiem veltītie pieminekļi, kā arī neskaitāmi teātri. Arī mums bija tā iespēja kāpt uz vienas no teātru skatuvēm un iepazīstināt Kutaisi iedzīvotājus ar latviešu mūziku vairāk kā stundu garā koncertā un koncerta noslēgumā kopā ar skatītājiem vienoties liriskajā Suļiko melodijā.
Kā atpestīšana no 37 C karstās pilsētas bija Prometeja alu apmeklējums, kur cauru gadu ir vien 14 C un brīnišķīgi izgaismotie stalaktīti un stalagnīti uz mirkli ļāva iegrimt gandrīz vai pasaku valstībā. Kutaisi mēs izbaudījām burvīgāko mājas virtuvi un lieliskāko uzņemšanu, kad bijušais Kutaisi operas direktors Kote laipni piekrita būt par vakara tamadu un mācīja mūs iejusties neatkārtojamā gruzīnu tostu kultūrā. Un mēs arī mācījāmies, jo kā gan to nedarīt, ja 600 no visām 900 vīnogu šķirnēm aug tieši Gruzijā.
No visām vietām, kur pabijām, Batumi pilsēta atšķīrās ar savu eiropeiskumu, ar greznajām augstceltnēm, ar mazliet citādu virtuvi, ar kūrorta sajūtu oļu pludmalē. Sasmēlušies Melnās jūras siltumu atlikušajām rudens dienām, mēs baudījām silto Batumi sieviešu kora organizēto uzņemšanu ar visām nacionālajām tradīcijām un ēdieniem, vienojāmies kopīgā koncertā Batumoba 130 svētkos un ilgojāmies, lai šis sapnis nebeidzas.
Jo ir tik daudz lietu – naksnīgā Tbilisi, Lanas un Raimonda gādātās brokastis, Šazinas garšvielas, melnās smiltis – , ko no šī burvīgā brauciena atcerēties, ka to nevar ne aprakstīt, ne izstāstīt, taču lai uz mirkli atgrieztos šajās sajūtās, 19.oktobrī Kultūras nama mazajā zālē plkst.19.30 visi ir laipni gaidīti uz Gruzijas vakaru, kur mēs dalīsimies ar atmiņām, skatīsimies fotogrāfijas, improvizēsim gruzīnu virtuvi un, protams, dziedāsim.
Un noslēgumā lai paceļam glāzes par draudzību, mīlestību un mūziku – Gaumardžos!
Koris Elpa
