KULTŪRAS JAUNUMI

Kartupeļpalmas 55

Kartupeļpalmas 55 nogatavojušies bumbuļi novākti

Uldis Rudaks

Festivāls Kartupeļpalma 20.augustā piekto gadu jau ierasti Salaspilī pulcēja mūzikas mīļotājus, kuriem arvien patīk atklāt kaut ko jaunu, ne vien kārtējo reizi klausīties un dziedāt līdzi sen zināmu grupu dziesmām. Ja afišā lasāmie nosaukumi nav vēl zināmi, tad atliek aiziet uz Kartupeļpalmu, lai uzzinātu, kas zem tiem slēpjas. Tādējādi festivāls jau kļuvis par notikumu, kam ir nozīmīga loma ne vien Salaspils, bet arī visas Latvijas kultūras kopšanā, pēdējos gados kļūstot starptautiskam, un aicinot uzstāties arī ārvalstu grupas. Salaspilī dzimusī Kartupeļpalma skan tālu un slej savus asnus uz viesām pusēm – jau trīs gadus tā iesakņojusies arī Liepājā, bet šogad pirmoreiz pieturēja Cēsīs.

Festivālu atklāja etnodžeza trio Kalnejas. Solistes Marijas Valmieras jaudīgā, pirms tam alternatīvā džeza grupā The Coco’nuts dzirdētā vokāla izcilo piemērotību arī folkmūzikai atklāju festivālā Gaviles 2018.gadā. Nu viņa kopā ar The Coco’nuts basistu Tomu Valmieru izveidojusi Kalnejas, kur ar vijoli pievienojusies Spāre Vītola no grupas Alejas, kas arī jau kādu laiku ir zem Kartupeļpalmas radara.

Pašlaik uzplaukušo pankroka scēnu pārstāvēja divas lieliskas grupas. Viena no tām ir apvienība Nikotīņi jeb The Nikoteens, kas šogad pārliecinoši uzvarējusi Radio NABA un Latvijas Universitātes jauno grupu konkursā Hadrons, un pazīstama ar saviem aizrautīgajiem koncertšoviem. Otra grupa ŠŅK virpirmāmkārtām ievērojama ar to, ka ir pirmā latviešu meiteņu rokgrupa kopš Māsām un Granātābolu namiņa, kas abas darbojās ap gadu tūkstošu miju. Kaut pie bungām ir puisis – arī citās pankgrupās muzicējošais Emīls Koļesņikovs, priekšplānā ir trīs meitenes ar ģitārām, kuru izdziedātajos un izkliegtajos tekstos parādās arī feminisma iezīmes. Dziesmu vārdi lielai daļai grupu stāsta ne par ko, bet ŠŅK ir tiešas un konkrētas. Katrs pazīst, bet lielākoties tomēr slēpj sajūtas, kad jūties pārējo atstumts, un ŠŅK ar jautru ironiju par tām atgādina savā dziesmā Nevajadzīgs, citā apsmej “biezos makus”, kas cenšas pielabināties jaunām meitenēm ar zināšanām par mūzikas vēsturi un savu naudu. Kartupeļpalma novērojusi, kā tikai pagājušogad dzimusī grupa ŠŅK attīstās, un ar katru koncertu skan arvien labāk, bet viņus ir jāķer kā šobrīd aktuālu parādību, jo mūsdienās jaunieši bieži vien ceļo, lai mācītos un gūtu iespaidus citās zemēs, un arī ŠŅK drīzumā plāno pauzi.

Vēl viņas var noķert uz Noasa Rīgā 25.augustā, kopā ar senāko un nesen atkal atdzimušo latviešu dāmu rokgrupu Šķembas. Ar citu grupu Buer & Andromalius šīgada Kartupeļpaplmā spēlējošais ģitāras un kompozīcijas talants Gatis Ziema nodēvēja ŠŅK par šībrīža nešaubīgi labāko Latvijas kncertgrupu, bet klātesošais festivāla Saldus Saule rīkotājs Uldis Akselrods, viņu priekšnesuma saviļņots, steidza iegūt grupas kontaktus, lai nākamgad aicinātu arī uz savu festivālu. Arī citi festivāli iedvesmojas no Kartupeļpalmas piedāvājuma, piemēram, visas Nemiera šīgada festivāla grupas spēlējušas Kartupeļpalmā.

Psihedeliskā spoku roka (Kartupeļpalmā jau pabijušās grupas Martas Asinis līdera Filipa Deruma dots raksturojums) grupa Bēdu Brāļi bija liels un patīkams atklājums klātesošajam salaspilietim Ritvaram Dižkačam, kurš pazīstams kā klasiskās grupas Aurora līderis un labāko Jumpravas dziesmu vārdu autors. Eksluzīvs un vienreizējs notikums bija savulaik spilgtās un nu jau vairs sen nespēlējošās ārtroka grupas Nohow atgriešanās koncerts, kas tās faniem lika veldzēties atmiņās par šī gadsimta pirmajā desmitgadē piedzīvoto. Muzikāli medicīniskās apvienības DJ Krankenwagen (sastāva ir daktera un mūziķa profesijas lieliski apvienojošais Mārtiņš Ennītis) aizraujošo koncertšovu papildināja tās dalībnieka Linarda Kalniņa veidots visu gadu Kartupeļpalmas dalībnieku un to saišu plakāts, ko varēja iegādāties papīra formātā festivāla laikā un turpmāk varēs pētīt arī digitālā formātā. Arī vinila plašu interesentiem bija ko iegādāties, lai papildinātu savas kolelcijas. No gastronomiskā viedokļa Kartupeļpalmā varēja nobaudīt ukraiņu boršču un arī alus piedāvājums skan gandrīz tāpat – Bursch. Arī šis tandēms – Bursch & Borsch – skan tik labi, ka to vērts ielāgot un atkārtot arī nākotnē.

Kartupeļpalmas norisi pēdējos gados ierobežojušais Covid 19 atkal lika par sevi manīt – ieplānotā igauņu progresīvā metāla grupa JUUR solista sasirgšanas dēļ neatbrauca, bet viņiem paredzēto laiku ar instrumentāla roka muzikālu saturu lieliski aizpildīja trio Omerta, kas ar savu hpnotisko priekšnesumu pārsteidza pat daudzpieredzējušo Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru, bet kāda cita apmeklētāja piedzīvoja laimes sajūtu, negaidīti ieraugot grupas dalībniekus skatuves tuvumā, jo viņa esot sena šī trio cienītāja, bet nebija pamanījusi pēdējā brīža izmaiņas programmā. Omertas iesākto muzikālo hipnozi jeb psihedelijas seansu turpināja Buer & Andromalius, kur bez jau minētā ģitārģēnija Gata Ziemas elektroniski muzicē kādreizējais hardcore scēnas grupas In.Stoira solists, bet vēlāk kā vizuālais mākslinieks pazīstamais Kaspars Groševs, un saksofona, trompetes un flautas dresūras meistars Andrejs Jastrebinskis. Apstiprinājās prognoze, ka viņu priekšnesums dažiem lika aizmirst, ka jādomā par praktiskām lietām un jāsteidzas uz pēdējo vilcienu, jo šis piedzīvojums bija tā vērts.

Pēdējā laika lielākais pārsteigums Latvijas solomākslinieku jeb dziesminieku klāstā – pašlaik vien divdesmit gadu vecā Kaitija Bārbale ar uzstāšanos pagājušā gada Kartupeļpalmā atklāja vēl vienu talanta šķautni, ar stāstiem no savas dzīves piesakot pati pašas dziesmas. Tāpēc šogad viņa tika uzaicināta kā pasākuma vadītāja, lai pieteiktu citus dalībniekus. Keitija bija rūpīgi izpētījusi visu Kartupeļpalmas dalībnieku daiļradi un vēsturi, sagatavojusi esejas par katru no tiem, spilgti piesakot sevi mūzikas žurnālistikā. Ja apmeklētāju vidū būtu kādas televīzijas pārstāvji, Keitiju, visticamākais, nekavējoties uzrunātu ar aicinājumu veidot kādu raidījumu, jo viņas neviltotais piegājiens noteikti atsvaidzinātu ēteru.

Ja Latvijas volejbolistes Anastasija Kravčenoka un Tīna Graudiņa tiešio 20.augustā tika pie Eiropas čempionu medaļām pludmales volejbolā, tad arī Kartupeļpalmas apmeklētāji tika pie savām balvām – metāla atslēgu piekariņiem ar festivāla logo, ar kuriem varēs nomainīt pirmās Kartupeļpalmas gumijas piekariņus, no kuriem pāri palikusi tikai astīte. Tomēr paliekošākais no aizvadītajiem festivāliem katram ir tā mūzika, kas, iepazīta Kartupeļpalmā, iekļuvusi visbiežāk klausāmo un turpmāk koncertos meklējamo sarakstā. Pēdējais gan nav vairs iespējams, ja koncerts Kartupeļpalmā bijis ekskluzīvi vienreizējs gadījums, speciāli festivālam atkal apvienojoties aktīvi vairs nekoncertējoošajām grupām, vai pat tādām, kas faktiski vairs neeksistē, kā šogad dažādās pasaules malās dzīvojošajie Nohow, bet iepriekšējos gados – Fuck Art, Voiceks Voiska, Jura Kaukuļa un Alis P apvienībai, Ozolam kopā ar sintpopa duetu Tehnikums vai izcilajam trio Spāre, kas kopā vairs neuzstājas. Vēl viena paliekoša vērtība – festivāls tiek arī dokumentēts, kino jomas profesionālim Oskaram Upeniekam tā norisi fiksējot video, koncertus ieraksta un apstrādā Kaspars Putriņš, kurš pazīstams arī kā visas skaņu pasaules burvis un pētnieks, kā arī Latvijā vienīgais unikālo klavesīnu būvnieks, bet par koncertu labskanības kvalitāti klātienē rūpējas salaspilietis Mārcis Bērziņš, kurš cieši turējis roku pie Latvijas undeground mūzikas pulsa kopš deviņdesmitajiem gadiem – Skumju Akmeņi un Bērnības Milicija ir tikai divas no grupām, kuru par klasiku kļuvušie ieraksti gājuši caur Mārča skaņas filtru. Šīs trijotnes veidotais Kartupeļpalmas audio un video arhīvs ir neatņemama latviešu mūzikas mūsdienu vēstures sastāvdaļa, ko var novērtēt festivāla koncertu starplaikos un programmas veidotāja Ulda Rudaka kanālā youtube.